Safīru iegādes ceļvedis
Kas ir safīrs?
Safīrs ir minerāls, kas veidojas dziļi zemē, augstas temperatūras un spiediena iedarbībā.
Galvenā safīra sastāvdaļa ir korunds, kas padara to otro pēc cietības pēc dimanta, balstoties uz Mosa
skalu. Tas nozīmē, ka safīrs ir viens no cietākājiem un izturīgākajiem dārgakmeņiem pasaulē.
Lai gan visbiežāk sastopamie safīri ir zilā krāsā, tie var būt arī citās krāsās, piemēram, dzeltenā,
zaļā, rozā un pat baltā.
Safīru kvalitātes novērtēšana
Safīriem tiek izmantota 4C novērtēšanas sistēma, kas ietver četrus galvenos parametrus: krāsu,
dzidrumu, slīpējumu un svaru karātos. Liela ietekme uz safīra vērtību ir arī tā izcelsmes vietai.
Krāsa
Krāsa ir pats svarīgākais faktors, kas ietekmē safīra vērtību. Tomēr atšķirībā no dimantiem, safīriem
nav starptautiski atzītas krāsas klasifikācijas sistēmas. Starptautiskā krāsaino dārgakmeņu
laboratorija (ICL) izmanto septiņus krāsas intensitātes līmeņus, sākot no tumšākajiem un beidzot ar
ļoti gaišiem.
Visvēlamākais ir spilgts, piesātināts tonis. Šādi safīri, ar dziļiem un intensīviem toņiem, bieži tiek
dēvēti par „karalisko zilo” (Royal Blue).
Daži zilie safīri var saturēt vieglas violetas vai zaļas nokrāsas. Ja šie sekundārie toņi ir spilgti un
acīmredzami, tas var samazināt safīra vērtību.
Slīpējums
Safīri parasti ir spīdīgi un ar pakāpienveida slīpējumu. Izcils griezums nodrošina vienmērīgu
gaismas atspīdumu redzamību visā akmenī, savukārt pakāpeniskais griezums nodrošina intensīvu
"uguns" mirdzumu.
Dažiem safīriem mēz būt arī bez šķautņu griezums, kas nodrošina tiem gludu un noapaļotu virsmu.
Populārākā safīru forma ir apaļa un ovāla, taču var atrast arī bumbierveida un sirds formas
akmeņus.
Dzidrums
Ieslēgumi (nepilnības) safīros ir samērā bieži sastopams fenomens, un tas bieži norāda uz akmens
izcelsmi.
Ir četri safīra dzidruma līmeņi:
- Tīrs acīm — ieslēgumi nav redzami ar neapbruņotu aci. Šādi safīri tiek novērtēti augstāk, jo tie ir daudz retāki;
- Nelieli ieslēgumi — tie ir gandrīz neredzami ar neapbruņotu aci;
- Pamanāmi ieslēgumi — tie ir redzami ar neapbruņotu aci;
- Acīmredzami ieslēgumi — tie ir skaidri redzami.
Svars karātos
Safīra cenu nosaka dažādi faktori, tostarp tā krāsa, svars karātos, slīpējums, dzidrums, apstrāde un
izcelsme. Pareiza šo faktoru kombinācija nodrošina, ka jūsu dārgakmeņa vērtība saglabāsies stabila
arī ilgtermiņā, un iespējams pat pieaugs.
Lieli safīri ir ļoti reti sastopami, un to pieejamība ir ierobežota. Piemēram, safīrs, kas sver 10
karātus, parasti maksā 20 reizes vairāk nekā akmens, kas sver 1 karātu.
Safīru apstrāde
Lielākā daļa safīru tiek apstrādāti ar termisko apstrādi, kas uzlabo to krāsu un caurspīdīgumu. Šī
metode ir plaši izplatīta juvelierizstrādāumu praksē , un vairums šādu apstrādes metožu neietekmē
dārgakmens ilgmūžību.
Tomēr tikai vislabākie un retākie safīri tiek atrasti ideālā stāvoklī un netiek pakļauti apstrādei, tāpēc
šie akmeņi ir daudz dārgāki. Neapstrādāts safīrs var būt līdz pat 2,5 reizes dārgāks par līdzīgu,
apstrādātu akmeni.
Kaut arī daži safīri var izskatīties līdzīgi, to cenas var ievērojami atšķirties atkarībā no to izcelsmes
reģiona. Visdārgākie safīri nāk no Kašmiras — reģiona, kas ir slavens ar saviem augstākās
kvalitātes un krāsas akmeņiem. Otrajā vietā pēc vērtības ir safīri no Mjanmas, kam seko Šrilanka,
Madagaskara un Tanzānija. Vismazāk vērtīgie safīri nāk no Austrālijas, Etiopijas, Nigērijas,
Vjetnamas, Taizemes un Kambodžas.
Safīru nozīme
Safīri jau gadsimtiem ilgi ir bijuši ļoti novērtēti un cienīti dažādās kultūrās. Piemēram, Senajā
Persijā tika uzskatīts, ka pasaule balstās uz milzīgu safīru, kura atspulgs piešķir debesīm vienmērīgu
zilu krāsu.
Senajā Grieķijā turīgas ģimenes uzskatīja, ka šie dārgakmeņi var aizsargāt viņus no ļauniem
spēkiem un skaudības, savukārt viduslaikos ticēja, ka safīri var dziedēt slimības un kalpo kā
pretinde.
Mūsdienās safīri simbolizē cēlību, pārliecību, taisnīgumu un gudrību. Tie ir arī septembrī dzimušo
akmens un tiek izmantoti, lai atzīmētu 5. un 45. laulību jubileju.